Decembrī trīs absolventu organizācijas — Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Absolventu asociācija, Latvijas Universitātes (LU) Absolventu klubs un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Absolventu asociācija — iesniedza izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) kopīgi izstrādātu augstskolu absolventu organizāciju viedokli par absolventu iesaisti augstākās izglītības iestāžu pārvaldībā.

20. decembrī absolventu asociācijas pārstāvjiem notika tikšanās ar ministri, kurā puses izrunāja aktuālos jautājumus, un kā norādīja LU Absolventu kluba valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Brencis, tad absolventu organizācijas sarunā ar ministri uzsvērušas absolventu lomu augstskolu pārvaldības pārmaiņu procesā. 

«Augstskolu absolventu asociācijas vēlas tikt iesaistītas augstākās izglītības iestāžu pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā,» atzīmē M. Brencis.

Viņš stāstīja arī to, ka absolventi uzsvēruši konstruktīva dialoga lomu pārmaiņu priekšlikumu izstrādē, kā arī secinājuši, ka kopējie mērķi sarunas dalībniekiem sakrīt — kvalitatīva augstākā izglītība un uz pārmaiņām orientēta augstskolas pārvaldība, kas būtiski uzlabotu izglītības sistēmu kopumā.

Absolventi uzskata, ka ir vistiešāk ieinteresētā puse tādos jautājumos kā augstskolas diploma vērtība, augstskolas reputācija un izglītības kvalitāte. Absolventu organizācijas arī turpmāk vēlas būt augstākās izglītības modeļa izstrādes diskusijas neatņemams dalībnieks.

Ministrei nosūtītajā vēstulē asociāciju pārstāvji norāda, ka stipra absolventu kustība liecina par universitātes spēju tās studentos radīt pilsonisko apziņu, kas pāraug vēlmē atbalstīt savas universitātes panākumus arī pēc studiju gaitu noslēguma.

«Neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies, vai nē, bet pastāv universitāšu un to absolventu savstarpēja saikne mūža garumā, kas pārtrūkst tikai tad, kad beidz pastāvēt kāds no šīs savienības dalībniekiem,» uzsvērts vēstulē.

Vēstules autori norāda, ka universitāte ir autonoma un īsteno pašpārvaldes tiesības, kas nozīmē, ka gala lēmums par personām, kas iesaistītās tās pārvaldībā, ir jāpieņem pašai universitātei, proti, tās personālam. 

Tāpat absolventu asociācijas pārstāvji pauda, ka izmaiņas universitāšu pārvaldībā var īstenot, ja tiek būtiski palielinātas valsts investīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē, proti, nodrošinot reālajām izmaksām atbilstošu bāzes finansējuma apjomu un tādējādi atbalstot pārmaiņu vadības sekmīgu norisi.

Kā ziņots, 27.augustā valdība lēma, ka IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 17.decembrim sagatavo un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) iesniedz izskatīšanai konceptuālo ziņojumu par augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.